Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
normālums
normālums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → normāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAttīstības normālums.
2.Vispārināta īpašība → normāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → normāls3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDetaļas izmēru normālums.
Avoti: 5. sējums