noskaidrojums
noskaidrojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → noskaidrot1.
PiemēriPlašākajam apcerējumam «Vispārīgā Pasaules Rakstniecības vēsture».. viss ideoloģiskais noskaidrojums pilnīgi kompilatīvs..
2.Paveikta darbība, rezultāts → noskaidrot2.
Avoti: 5. sējums