Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
notušēt
notušēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
PiemēriGaisma [salonā] notušēta maģiski apēnotiem abažūriem.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
Piemēri..sievietes, uzvilkušas labākās drēbes, kas.. kaut ko lieku, nevajadzīgu noslēpj, notušē, atnāk uz krastmalu pastaigāties.
Avoti: 5. sējums