notušēt
notušēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
PiemēriGaisma [salonā] notušēta maģiski apēnotiem abažūriem.
- Gaisma [salonā] notušēta maģiski apēnotiem abažūriem.
- Mīkstās, pūkainās paklāju virsmas notušē arī kolorīta spilgtumu..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
Piemēri..sievietes, uzvilkušas labākās drēbes, kas.. kaut ko lieku, nevajadzīgu noslēpj, notušē, atnāk uz krastmalu pastaigāties.
- ..sievietes, uzvilkušas labākās drēbes, kas.. kaut ko lieku, nevajadzīgu noslēpj, notušē, atnāk uz krastmalu pastaigāties.
- Ir gadījumi, kur lirisms notušē konfliktu [dzejā] vai arī neļauj tam izraisīties īstā mērķtiecībā.
- Maiga Rasmane gan centusies notušēt sava priekšnieka mazos grēciņus, bet fakti palika fakti..
Avoti: 5. sējums