novaldīt
novaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriNovaldīt lopus ganībās.
1.1.Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
Piemēri..kurš gan pats kādreiz nav gājis pirmajā klasē un bijis nenovaldāms kā velnēns.
1.2.Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriNovaldīt mašīnu uz slidena ceļa.
1.3.Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNovaldīt satraukumu.
2.sar. Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
Piemēri«..liels vīrs uzauga, i māju novalda, būtu vēl sievu noprecējis, pavisam cita dzīve būtu..»
Avoti: 5. sējums