novatorisms
novatorisms -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → novatorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī jauninājums, jaunievedums.
PiemēriNovatorisms mākslā.
- Novatorisms mākslā.
- Novatorisms daiļradē.
- Formas novatorisms.
- Patiess novatorisms nepavisam nenozīmē jau esošā noārdīšanu, bet saglabā dziļu kontinuitāti ar pagātnes mākslas lielajiem sasniegumiem, kam ir nepārejoša nozīme.
- Novatorisms, spēja nojaust nākotni, enerģija un apņēmība mērķa sasniegšanā - tas viss piemitis veselai plejādei padomju zinātnes darbinieku.
- Katrs iespaidīgs epitets ir rakstnieka novatorisma rezultāts vārdu metaforiskajā izlietojumā.
Avoti: 5. sējums