novārtīties
novārtīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → novārtīt1. Tikt novārtītam.
Piemēri..viņam kāja aizmetās aiz saglumējušas siekstas, un viņš visā augumā nostiepās dubļos. Novārtījies izkūlās malā..
- ..viņam kāja aizmetās aiz saglumējušas siekstas, un viņš visā augumā nostiepās dubļos. Novārtījies izkūlās malā..
- Gluži balta novārtījusies sniegā, viņa stāv blakus ragaviņām..
- Mana rūpīgi gludinātā kleitiņa novārtās dubļos.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
PiemēriVisu nakti viņš novārtījās bez miega un domāja, domāja.
- Visu nakti viņš novārtījās bez miega un domāja, domāja.
- Vītols bez miega novārtījās gultā vairākas stundas, uz rīta pusi gan iemiga..
- Viņa novārtās vēl labas desmit minūtes, bet tad tomēr jāprot kauns un jāģērbjas.
Avoti: 5. sējums