Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nošķīstīties
nošķīstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; novec.
1.Nomazgāties, notīrīties.
PiemēriLai kaut cik nošķīstītos no varenās smakas, Indriķis un Valdis ilgi berzās ar ziepēm..
  • Lai kaut cik nošķīstītos no varenās smakas, Indriķis un Valdis ilgi berzās ar ziepēm..
  • Tomēr viņa [pirts] labi zin, ka sestdienas vakarā viņa atkal visus gaitniekus laidīs laukā vieglus.., nopērušos un nošķīstījušos no putekļiem..
2.Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem – ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
Avoti: 5. sējums