ordālija
ordālija -as, s.; vēst.
Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
PiemēriSpriežot tiesu, dažreiz vainīgumu pārbaudīja ar sakarsētu dzelzi (daudzām tautībām pazīstams ordāliju veids).
- Spriežot tiesu, dažreiz vainīgumu pārbaudīja ar sakarsētu dzelzi (daudzām tautībām pazīstams ordāliju veids).
Avoti: 6-1. sējums