Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
orientēt
orientēt [ori-entēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
PiemēriOrientēt ceļotājus pēc debespusēm.
  • Orientēt ceļotājus pēc debespusēm.
  • Orientēt tūristus pēc zvaigznēm.
  • Orientēt gaismas avotu.
  • Orientēti radiosakari.
  • Orientēts starojums.
  • Orientēta antena.
  • ..izvelk [brigadieris] no krūšu kabatas.. plānu un ilgi orientē to starp jau gatavajiem blokiem..
  • Kuģis orientējams viegli, un pēc orientēšanas tā stāvoklis ir stabils. To var orientēt gan automātiski, gan arī ar roku.
  • Ēkas jāorientē tā, lai tās atrastos vislabvēlīgākos apgaismošanas.. apstākļos.
1.1.Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriKalns orientē ekskursantus.
  • Kalns orientē ekskursantus.
1.2.intrans.
PiemēriKompresoru rūpnīcas jaunais administratīvais un laboratoriju korpuss ir kā bāka - divpadsmitstāvu torņceltne orientē jau pa gabalu.
  • Kompresoru rūpnīcas jaunais administratīvais un laboratoriju korpuss ir kā bāka - divpadsmitstāvu torņceltne orientē jau pa gabalu.
2.Radīt (kā) darbībai noteiktu virzību, vērstību.
PiemēriOrientēt lekcijas klausītājus uz jautājumu risināšanu.
  • Orientēt lekcijas klausītājus uz jautājumu risināšanu.
  • Nebija šo rindu nolūks orientēt teātrus neveidot idejiski asas izrādes vai skaidri neiezīmēt tēlu sociālās attieksmes. Gluži otrādi. To darīt ir padomju teātra tiešākais pienākums un uzdevums.
  • Naudas varas pasaulē cilvēki jūtas vientuļi, un sabiedrībā, kur individuālisms tiek pat kultivēts, viņi tiek orientēti izmantot visas iespējas izklaidēties, lai pārvarētu šo vientulības sajūtu.
2.1.Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
PiemēriOrientēt skolēnus ārpolitikas jautājumos.
  • Orientēt skolēnus ārpolitikas jautājumos.
  • Strādnieku masas vienmēr bija pareizi orientētas par stāvokli Latvijā un ārpasaulē..
  • Dzejniece Mirdza Ķempe, kas nepagurusi orientēja viesi jautājumos, kādi vien viņu interesēja,.. iedeva arī savu «Cīņā» iespiesto dzejoli «Džavaharlala Neru pelni»..
Avoti: 6-1. sējums