orientēt
orientēt [ori-entēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
PiemēriOrientēt ceļotājus pēc debespusēm.
1.1.Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriKalns orientē ekskursantus.
1.2.intrans.
PiemēriKompresoru rūpnīcas jaunais administratīvais un laboratoriju korpuss ir kā bāka - divpadsmitstāvu torņceltne orientē jau pa gabalu.
2.Radīt (kā) darbībai noteiktu virzību, vērstību.
PiemēriOrientēt lekcijas klausītājus uz jautājumu risināšanu.
2.1.Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
PiemēriOrientēt skolēnus ārpolitikas jautājumos.
Avoti: 6-1. sējums