pīpe
pīpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
Rīks smēķēšanai, kurš sastāv no galviņas un kāta ar iemuti.
PiemēriKaula pīpe.
- Kaula pīpe.
- Māla pīpe.
- Akmens pīpe.
- Dzelzs pīpe.
- Pīpju tabaka.
- Piebāzt pīpi ar tabaku.
- Aizdedzināt pīpi.
- Smēķēt pīpi.
- Kūpināt pīpi.
- Izdauzīt pīpi.
- Līzbete atnesa porcelāna pīpi ar līko kātu..
- Piecdesmit pīpes - gan ābeļkoka, gan viršu saknes, gan melnkoka, gan porcelāna, gan jūras putu - skuma statīvā uz galda.
- pārn. Mājās iegājis, vakars aizdedzina pīpi, Nolaidās siltajā krāsns priekšā slīpi..
- pārn. Fabrikas paslēpa dūmu pīpes, Ka jau vecākie gados, Kad blakām tiem piedzimst mazulis.
- Arābu zemēs gatavoja varenas «ūdens pīpes»..
- Kaut kur Lorenča upes krastos viņi bija sapīpējuši miera pīpi ar sarkanādainajiem..
- ..Mārtiņš saka savu pazīstamo: «Ietaisīsim pīpi.» Viņš pīpē, es sēdu un atpūtinu rokas.
Stabili vārdu savienojumiIetaisīt pīpi. Miera pīpe.
- Ietaisīt pīpi sar. — Iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
- Miera pīpe vēst. — Kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
- Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta idioma — sar. Nebūt iesācējam, neprašam.
- Ūdens pīpe — Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
Avoti: 6-2. sējums