Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabužināt
pabužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Neilgu laiku, mazliet bužināt.
PiemēriViņa.. aizgāja līdz spogulim un pabužināja matus..
  • Viņa.. aizgāja līdz spogulim un pabužināja matus..
  • «Nu, sunīt?» Laura čukstus sacīja un pieliekusies pabužināja kucēna mīksto spalvu.
  • Zirgi pacēla galvas.., un saimnieks tiem ar pirkstgaliem viegli pabužināja pieres.
Avoti: 6-1. sējums