pagrozīt
pagrozīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet grozīt.
PiemēriPagrozīt stūri.
- Pagrozīt stūri.
- Pagrozīt glāzīti pirkstos.
- Putns pagroza galvu.
- Didzis pasniedza vēstuli. Oskars.. ieinteresēts pagrozīja aploksni. «No kā?»
- Viņa.. noliecās un paņēma ābolu. Pagrozīja to sarkanajā plaukstā, paostīja..
- Vecāmāte lika puikam nostāties sev priekšā, tad pievilka pavisam tuvu klāt, pagrozīja no vienas puses uz otru..
- «Viņai vēl daudz jāmācās,» Elza neticīgi pagrozīja galvu. «Man liekas, ka prātīgāk būtu likt [par komsordzi] Zentu.»
Stabili vārdu savienojumiPagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu.
- Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu — Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu idioma — Padomāt, pagudrot.
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
PiemēriAugoņi sagādāja viņam lielas mokas, un viņš vairs nevarēja pagrozīt galvu.
- Augoņi sagādāja viņam lielas mokas, un viņš vairs nevarēja pagrozīt galvu.
- Sāpēja arī žokļi un kakls, galvu nevarēja pagrozīt..
Avoti: 6-1. sējums