pagrīdnieks
pagrīdnieks -a, v.
pagrīdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
PiemēriVecākais brālis Kārlis ir pagrīdnieks komunists. Viņš iesaista arī Austru pagrīdes organizācijā.
- Vecākais brālis Kārlis ir pagrīdnieks komunists. Viņš iesaista arī Austru pagrīdes organizācijā.
- Nelegālo komunistisko literatūru Ieva nogādā īstajās rokās ar apskaužamu konspiratora veiksmi, un tomēr arī jaunajai pagrīdniecei nākas iepazīt cietuma mūrus..
- Cik daudz izdomas, atjautības un drosmēs bija nepieciešams jaunajiem pagrīdniekiem, kas bija izvēlējušies šo grūtību un briesmu pilno ceļu cīņā ar okupantiem!
Avoti: 6-1. sējums