pakustēt
pakustēt -kustu, -kusti, -kust, pag. -kustēju; intrans.
2.Pakustēties2.
PiemēriViņa tagad gan dzird degšanu, zin briesmas, kādās atrodas, bet nevar ne pakustēt, ne pabļaut.
3.Pakustēties3.
Piemēri«Tādā situācijā, kā bija pērn, ikvienam pilsētniekam, kas tik varēja pakustēt, bija jāiet talkā [laukiem], bija jāpalīdz.»
Avoti: 6-1. sējums