pakļaut
pakļaut -kļauju, -kļauj, -kļauj, pag. -kļāvu; trans.
1.Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
PiemēriRīga un Vidzeme 17. gadsimtā bija pakļauta Zviedrijai.
2.Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
PiemēriPrasme pakļaut savu uzvedību kolektīva interesēm un prasībām ir nepieciešama katram cilvēkam.
2.1.Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam). Pārņemt (kādu) — par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
Piemēri«Kolā Brinjona» cildenās domas aktrise dažviet pacēla kā karogu, pakļaujot klausītājus tādam cildenam saviļņojumam, ka gribējās pat klausīties, kājās stāvot..
3.Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
PiemēriPakļaut sevi riskam.
4.Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
Piemēri..režisors parādās kā īsts sintētiskā teātra mākslinieks, kas orientējas jaunākajās skatuves mākslas parādībās un prot tās pakļaut saviem daiļrades mērķiem.
Avoti: 6-1. sējums