panākties
panākties -nākos, -nācies, -nākas, pag. -nācos; refl.
1.Panākt [1] (1).
Piemēri..Ernests piecēlās un panācās Arnim pretim.
- ..Ernests piecēlās un panācās Arnim pretim.
- ..ļaudis uz laiku pameta darbu un panācās līdz lielceļam noskatīties bargajās kara mašīnās [tankos]..
- ..Jaņuks pamana stirnas!..Divas turas kopā, viena panākusies vairāk uz šķūnīša pusi.
- pārn. ..no vakara krēslas izkāpdams, jau pretī panācās Dēliņkalns..
2.Panākt [1] (2).
PiemēriPanākties zem lapotnes.
- Panākties zem lapotnes.
3.Panākt [1] (3).
PiemēriPanākties gar žogu.
- Panākties gar žogu.
Avoti: 6-1. sējums