patīgums
patīgums -a, v.; parasti vsk.
Patmīlība. Arī egoisms.
PiemēriJurģis radis līdzināties tiem, kuri neatzīst patīgumu, kuri uztur sadraudzību, kuriem prieku rada godīgs darbs un sirds skaidrība.
- Jurģis radis līdzināties tiem, kuri neatzīst patīgumu, kuri uztur sadraudzību, kuriem prieku rada godīgs darbs un sirds skaidrība.
- Vai tas ir tavs negauša patīgums: sev, tikai sev! Un ne simtdaļas spēka, lai balstītu citus?
Avoti: 6-1. sējums