pavēls
pavēls -ais; s. -a, -ā
pavēlu apst.
1.Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
PiemēriPavēls vakars.
- Pavēls vakars.
- Jau pavēlā pievakarē apmetušies kādā patālākā pustukšās zāles rindā, nevarējām sagaidīt seansa sākumu.
- Ir jau pavēls rudens ar lietiem un vējiem..
- Kādu vakaru jau pavēlu, mazgādamies zem dušas, pie ārdurvīm saklausīju nepacietīgu zvanu.
Stabili vārdu savienojumiPavēla (vakara) stunda.
- Pavēla (vakara) stunda — Pavēls vakars.
2.Tāds, kas noris mazliet pēc parastā laika.
PiemēriIerasties viesos pavēlu.
- Ierasties viesos pavēlu.
Avoti: 6-1. sējums