Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piebērt
piebērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru; trans.
1.Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
PiemēriPiebērt grozu ar kartupeļiem.
1.1.divd. formā: piebērts; pārn. Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
PiemēriĒrgļos snieg. Ir piebērti meži un apsegti jumti. Snieg visu vakaru.
2.Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebērt putrai sali.
3.Berot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPiebērt zupai vēl mazliet sāls.
4.Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
PiemēriPiebērt grīdu ar graudiem kaltēšanai.
Avoti: 6-2. sējums