Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piedienīgs
piedienīgs -ais; s. -a, -ā
piedienīgi apst.; sar.
1.Piemērots2, atbilstošs.
PiemēriBet vecāmāte vēl arvien kravājās gar lielo mantu kasti, lai izmeklētu vispiedienīgāko un skaistāko apģērba gabalu.
2.Pieklājīgs.
Piemēri..[skolēns] sāka grozīties.. un bārstīt dažādus ne visai piedienīgus jokus.
Avoti: 6-2. sējums