piedienīgs
piedienīgs -ais; s. -a, -ā
piedienīgi apst.; sar.
1.Piemērots2, atbilstošs.
PiemēriBet vecāmāte vēl arvien kravājās gar lielo mantu kasti, lai izmeklētu vispiedienīgāko un skaistāko apģērba gabalu.
- Bet vecāmāte vēl arvien kravājās gar lielo mantu kasti, lai izmeklētu vispiedienīgāko un skaistāko apģērba gabalu.
- ..vēl vakar izgludinātās bikses, īkšķa lielumā sasietais kaklasaites mezgls un druknajam augumam piedienīgās, pagausās kustības piedeva Lauskim solīdu izskatu..
- Viena lieta - dāvanu sagatavot vai pagatavot, otra - to piedienīgi pasniegt..
2.Pieklājīgs.
Piemēri..[skolēns] sāka grozīties.. un bārstīt dažādus ne visai piedienīgus jokus.
- ..[skolēns] sāka grozīties.. un bārstīt dažādus ne visai piedienīgus jokus.
- ..svilpot uz ielas nav īsti piedienīgi..
Avoti: 6-2. sējums