piedipināt
piedipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..viņa ātri izrāpjas no gultiņas un, garajā naktskreklā pīdamās, basām kājām piedipina pie Anša un parausta aiz svārku stūra.
- ..viņa ātri izrāpjas no gultiņas un, garajā naktskreklā pīdamās, basām kājām piedipina pie Anša un parausta aiz svārku stūra.
- Kājiņas piedipina pie kumodes, pie skapja, tad apklust pie gultiņas.
- «..brauksim ar fūrmani [ormani],» Reinis teica un pamāja ar roku kādam vājam zirģelim. Tas steidzīgi piedipināja klāt, un resns ormanis pakalpīgi stiepa rokas pēc groza.
Avoti: 6-2. sējums