piedzīties
piedzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -džinos; refl.
1.Tikt cieši piepildītam (ar ko).
PiemēriViņš.. nogāžas garšļaukus, acis un mute piedzenas ar sniegu.
- Viņš.. nogāžas garšļaukus, acis un mute piedzenas ar sniegu.
2.reti Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPļāvējs piedziņās citiem klāt.
- Pļāvējs piedziņās citiem klāt.
3.vienk. Pieēsties.
PiemēriTas nu gan ir piedzinies pilns: vēders kā bumba!
- Tas nu gan ir piedzinies pilns: vēders kā bumba!
- «Tā tad nu piedzinos!» saka labi paēdis cilvēks pats uz sevi.
3.1.trans.
PiemēriViņš kāzās piedziņās visādus labumus.
- Viņš kāzās piedziņās visādus labumus.
Avoti: 6-2. sējums