piedīkt
piedīkt -dīcu, -dīc, -dīc, pag. -dīcu; trans.
Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriPiedīkt visu māju.
- Piedīkt visu māju.
- Kaut malārijas odu piedīkti, piekrastes purvi jau toreiz jutīgiem deguniem uzvēdījuši kūrorta smaržu.
Avoti: 6-2. sējums