piekaulēt
piekaulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
PiemēriViņš tomēr neuzdrošinājās nosaukt [aizdevuma] summu un būtu priecīgs, ja Ceplis pats to noteiktu. Tad varbūt varētu vēl kaut ko klāt piekaulēt.
Avoti: 6-2. sējums