piekaunēties
piekaunēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Nokaunēties (parasti mazliet).
PiemēriBūtu jel pats no sava slinkā auguma piekaunējies!
- Būtu jel pats no sava slinkā auguma piekaunējies!
- No nerātnās pārgalvības vairs ne vēsts. ..Viņa dziļi piesārtusi un piekaunējusies un beidzot apslēpj vaigu ar rokām...
Avoti: 6-2. sējums