pielūžņot
pielūžņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
PiemēriPielūžņot pagalmu.
- Pielūžņot pagalmu.
- Palīgtelpas bija pielūžņotas, netīras.
- Uzņēmuma teritorija pielūžņota un piegružota..
- Aiz nekopta, pielūžņota lauka un neiekārtota sporta laukuma.. plešas alkšņiem un krūmiem pieaudzis mežs.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
PiemēriMeži bijuši pielūžņoti ar kritalām, uz kuru trūdiem augušas jaunas egles..
- Meži bijuši pielūžņoti ar kritalām, uz kuru trūdiem augušas jaunas egles..
- ..noslīdeņu dēļ bija pielūžņota Kraukļu aiza, kas tagad attīrīta.
- Ūdele.. reti sastopama. Tā dzīvo pie tekošiem, aizaugušiem un pielūžņotiem ūdensbaseiniem.
Avoti: 6-2. sējums