piepīties
piepīties -pinos, -pinies, -pinas, pag. -pinos
1.parasti 3. pers. Refl. → piepīt2. Tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriVainagā ziediem piepinušās klāt arī smilgas.
2.sar. Refl. → piepīt3.
PiemēriKūla no laika gala švauksts.. un jaunstrāvniekiem piepinies tikai kā Apiņa palīgs..
Avoti: 6-2. sējums