piepūlēties
piepūlēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Darīt, veikt ko ar piepūli.
Piemēri..viņam nācās piepūlēties, sperot soļus tēva pēdās.
- ..viņam nācās piepūlēties, sperot soļus tēva pēdās.
- ..[zēns] skriešus metās pa taciņu lejup no kalna. Uģim bija stipri vien jāpiepūlas, lai neatpaliktu no sava jaunā drauga.
- ..ja cilvēks ierod brīžiem paslinkot, tad arī vajadzīgajā brīdī viņš vairs.. nespēj īsti.. piepūlēties.
Avoti: 6-2. sējums