piestāt
piestāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju
1.intrans. Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
PiemēriGājējs piestāj pie skatloga.
1.1.Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
PiemēriPa ciematu sāka staigāt iedzīvotāji. Vīrieši piestāja pie kareivju pulciņiem - parunāja, sapīpēja..
1.2.Apstāties kādā virzībā.
PiemēriZem ievas piestāj strauts Savā skrējienā žiglā.
2.intrans. Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) — par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
PiemēriApaļiem akmeņiem bruģētā tirgus laukuma mala, kur parasti piestāja autobuss, bija kā nosēta ar kritušām lapām.
2.1.Piebraukt, lai apmestos (kur).
PiemēriViņš meklēja vietu, kur piestāt un pasildīties.
3.parasti 3. pers.; intrans. Pierimt (par parādībām dabā). Piestāties (3).
PiemēriVakara pusē vējš piestāja.
4.trans. Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
Piemēri..tās [govis] piestāja maurot tikai tad, kad bija pieēdušās līdz acīm..
4.1.intrans.
PiemēriKaut kur pretējā upes krastā skaļi un nepiestādams parkšķina kāds nedzirdēts putns..
5.intrans.; novec. Iesaistīties darbā. Piestāties (4).
Piemēri..aizgājis [krusttēvs] uz Rīgu un kādā iebraucamā vietā Arrīgas Kaļķu ielā piestājis par sētas puisi.
6.trans.; novec. Pieprasīt.
PiemēriTikpat labi tad es būtu varējis mātei atprasīt savu rubli un piestāt, lai saimnieks atdod man līdaku.
Avoti: 6-2. sējums