pieticība
pieticība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pieticīgs1, šīs īpašibas konkrēta izpausme.
Piemēri«Ja būs galvas, būs arī līdzekļi,» Dzeguze pārliecinoši paziņoja. «Mūsu [zinātnieku] nelaime slēpjas pieticība.»
- «Ja būs galvas, būs arī līdzekļi,» Dzeguze pārliecinoši paziņoja. «Mūsu [zinātnieku] nelaime slēpjas pieticība.»
- Mazās lomiņas pieradināja pie tādas ikdienišķas pieticības, pie vienkāršas eksistēšanas teātrī.
- Vecais Žuburs.. savam vienīgajam dēlam kopš mazam dienam bija mācījis pieticību..
2.Vispārināta īpašība → pieticīgs2, šīs īpašības konkrētā izpausme.
3.Vispārināta īpašība → pieticīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDzīvesveida pieticība.
- Dzīvesveida pieticība.
- Gundega.. visu mūžu nodzīvojusi ja arī ne trūkumā, tad lielā pieticībā, kur ikkatrs rublis tika apgrozīts, pirms to nolēma izdot..
4.Vispārināta īpašība → pieticīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAugu pieticība.
- Augu pieticība.
Avoti: 6-2. sējums