pietrūkties1
pietrūkties -trūkstos, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos; refl.
1.Pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus).
PiemēriIeraudzījis ienākam bataljona komandieri un komisāru, Kipāns pietrūkās kājās..
2.Pēkšņi atmosties.
PiemēriAp pusnakti Garkalns pietrūkās no miega.
2.1.Pēkšņi attapties.
PiemēriOļģerts, pietrūcies no saviem sapņiem,.. savilka seju smaidā; tas iznāca greizs un muļķīgs.
Avoti: 6-2. sējums