pieturēties
pieturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.
1.Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to).
PiemēriPārkāpusi pāri slieksnim, Sabīne ar roku pieturējās pie stenderes..
2.sar. Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Balstīties, pamatoties (uz ko).
PiemēriPieturēdamies tieši pie faktiem,.. kādus viņš tos izdibinājis, krājot materiālus.., K. Fimbers pārvērties no romānista laikagrāmatas autorā..
2.1.Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Regulāri balstīties (uz ko).
PiemēriEksāmenu laikā stingri jāpieturas pie dienas režīma.
2.2.Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
PiemēriDaži zvejnieku kolhozi pieturējās vēl pie lauksaimniecības. Pa vecam paradumam kā zvejnieki agrāk saimniekojuši.
3.parasti 3. pers. Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriLaiks arvien vēl pieturas vēss un vējains, brīžiem uzmirgo lietiņš.
3.1.Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
Piemēri..slimnieka veselības stāvoklis pasliktinājies; pieturējusies paaugstināta temperatūra..
3.2.Nemainīgi pastāvēt (par cenām).
PiemēriSpekulanti [okupācijas laikā] rūpējās, lai tirgū pieturētos augstas ceaas.
4.sar. Uzturēties, dzīvot.
Piemēri..kā noburts [jūrnieks] grib atpakaļ jūrā. Vari skaisties. Ja būtu bērni, varbūt ilgāk pieturētos krastā.
4.1.Palikt, uzturēties (kādā vietā).
PiemēriNeviens, protams, nevarēja paredzēt, cik ilgi uznākušie reņģu bari pieturēsies.
Avoti: 6-2. sējums