pietvīkt
pietvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku; intrans.
1.Piesarkt (par cilvēkiem).
PiemēriSpēcīgais puisis tā pietvīka, ka to varēja redzēt pat cauri tumšajam iedegumam.
Stabili vārdu savienojumiPietvīkst (arī piesarkst) kā magone.
1.1.Par cilvēka ķermeņa daļām.
Piemēri..viņai ieplūda sejā asinis, vaigi pietvīka.
1.2.pārn. Kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem).
Piemēri«Man liekas, daži lielie [āboli] ir nokrituši arī zemē. Paskat, gluži sarkani pietvīkuši.»
2.parasti 3. pers. Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
PiemēriPiekūpējis, pietvīcis gaiss izplūda pa vienīgo logu..
Avoti: 6-2. sējums