pieļāvība
pieļāvība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pieļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņai bij slima sirds un apziņa. Gruznas viltīgā pieļāvība un saimnieka glūnošā laipnība viņai atgādināja viņējos nelaimes laikus.
Avoti: 6-2. sējums