Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piešļākt
piešļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu; trans.
1.Slacot pieliet (pie kā, kam klāt).
PiemēriSaimniece piešļāca biezputrai vēl drusku piena klāt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu.
Piemēri«Vairāk ar kreiso! Nelaid sāniski vilnim! Piešļāksi laivu!»
Avoti: 6-2. sējums