Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilngadība
pilngadība -as, s.; parasti vsk.
Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
PiemēriSasniegt pilngadību.
Stabili vārdu savienojumiPilngadības svētki.
Avoti: 6-2. sējums