pilnskanība
pilnskanība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pilnskanīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriEs atkal dienas viņu pilnskanība Un mainībā, un pārvērtībās redzu..
2.Vispārināta īpašība → pilnskanīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPatlaban [korī] visās balsīs apmēram līdzvērtīgs materiāls. Sevišķi tomēr iepriecina sonorte alti un basu impozantā pilnskanība..
Avoti: 6-2. sējums