Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piņķerīgs
piņķerīgs -ais; s. -a, -ā
piņķerīgi apst.; sar.
1.Grūts, sarežģīts.
PiemēriTad - ļoti piņķerīgais jautājums par Tomariņu pagātni, par bagātā Tomariņa kalponi Alvīni. Pirmo reizi ieraugot [kinofilmā] Alvīni, mums jāsaprot, ka viņas dzīve bijusi kļūdu un sāpju pilna..
2.Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziļu).
PiemēriPiņķerīgi diegi.
Avoti: 6-2. sējums