plandēt
plandēt parasti 3. pers., pland, pag. plandēja; intrans.
1.Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
PiemēriAizkari pland vējā.
- Aizkari pland vējā.
- Mirdz saulē sniegs, vizuļo koku zaros, un visur namu ģēvelēs pland priecīgi karogi par godu svinībām.
- Peld laiva... vējā pland buras...
- Viņa trokšņaini staigāja pa virtuvi, garajiem brunčiem plandot..
- Pland vējā mati sievietēm.
- pārn. Saraustītiem mākoņiem plandot pāri purvam, pusdienas laikā Strautiņš [saimnieks] ieradās lauztuvēs..
- pārn. ..pāri visai ainavai.. pland tvaikoņa dūmi..
1.1.Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
PiemēriTauriņš pland.
- Tauriņš pland.
1.2.Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriLiesmas pland.
- Liesmas pland.
- Pa brīdim nosprakst malka, uz sienas pland liesmu atspīdumi.
- Kaiva domā par cilvēkiem un jaunu dienu... aiz loga pland miglas saraustītā mēnesgaisma.
1.3.pārn. Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim).
PiemēriPelēkas debesis kā piemirkuši maisi pland zemu pār māju jumtiem..
- Pelēkas debesis kā piemirkuši maisi pland zemu pār māju jumtiem..
- Parks tumst vakara krēslā. Tam pāri debesis pland kā mēļš lakats ar melniem daudzveidīgiem koku zaru ornamentiem.
Avoti: 6-2. sējums