Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
planetārijs
planetārijs -a, v.
1.Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli.
PiemēriPlanetārijs imitē Saules un Mēness aptumsumu, zvaigžņu lietu un polārblāzmu.
2.Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
PiemēriApmeklēt planetāriju.
Avoti: 6-2. sējums