Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
planetārs
planetārs -ais; s. -a, -ā
planetāri apst.
1.astr. Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
PiemēriPlanetārās pievilkšanas spēki.
Stabili vārdu savienojumiPlanetārais miglājs.
2.tehn. Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi. Tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
PiemēriPlanetārais zobrats.
Avoti: 6-2. sējums