plencēt
plencēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
plenčot -oju, -o, -o, pag. -oju; sar.; retāk
1.intrans. Žūpot. Arī šķērdēt.
PiemēriTraktorists pazūd ar visu traktoru vairākas dienas. Izrādās, ka meklējamais vienkārši plencējis.
2.trans. Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
Piemēri..bērnus plencēt nav labi: vajag ar labu.
Avoti: 6-2. sējums