plīst
plīst parasti 3. pers., plīst, pag. plīsa; intrans.
1.Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
PiemēriPapīra lapa plīst.
- Papīra lapa plīst.
- ..Plīst arbūzs uz pusēm, un sēklas pa gaisu.. izbirst..
- Edgars strādāja ar drusku pārliecīgu spēku, viss, ko viņš ņēma rokās, ira un plīsa..
- Salam strauji pieņemoties,.. ezeros vai jūras līcī plīst Iedus..
- Tad nepārtraukti plīsa klintis un laikam lūza arī koki, un neka nevarēja redzēt - šķīda balts un balts, un balts.
- pārn. ..klimst garās rindās bezdarbnieku stāvi, plīst kliedzieni un nikni skaļi lāsti..
1.1.Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
PiemēriLinu pogaļas plīst.
- Linu pogaļas plīst.
- Katru dienu tagad Arnis skatās un salīdzina, un katru dienu viņam liekas, ka nupat plīsīs spožais pumpuru apvalks un laukā izsprakstēs mazas zaļas lapu dzirkstelītes.
- Lapegļu aleja žūžo kā maigs zīds. Karaganām plīst slaidās pākstis.
1.2.Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
PiemēriLubavs.. cauri vētras auriem dzirdēja, kā pret piekrastes klintīm būkšķēdami plīst viļņi.
- Lubavs.. cauri vētras auriem dzirdēja, kā pret piekrastes klintīm būkšķēdami plīst viļņi.
- No vēja brāzmas jūra iekaucas, Ar šalti augšā šļaksta bangu šļāces, Plīst viļņi, putas šķīst un apkārt šņāc..
2.Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
Piemēri..viņš sacīja man: «Necērt blakus, bet tēmē, dēls, zarā - Arī zarainas pagales plīst!»
- ..viņš sacīja man: «Necērt blakus, bet tēmē, dēls, zarā - Arī zarainas pagales plīst!»
2.1.Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena.
PiemēriViņš.. meta to [akmeni] logā. Rūts šķindēdama plīsa..
- Viņš.. meta to [akmeni] logā. Rūts šķindēdama plīsa..
- ..kurzemnieks sagrābj galdauta stūri un parauj to gaisā. Tinkšķēdami un žvadzēdami plīst un ripo šķīvji..
2.2.Sprāgt, eksplodēt.
PiemēriMīna plīst.
- Mīna plīst.
- Pēc brīža aiz Auruciema kāpām iedunējās gaiss. Pāri kalnam - Vējaraga pusē.. plīsa granātas.
3.Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
PiemēriZeķes plīst.
- Zeķes plīst.
- Apavi plīst.
- ..par bērna sūtīšanu draudzes skolā bija ko padomāt. Grāmatas maksāja naudu, pastalas plīsa..
- pārn. Un sašķīst miers kā straume viļņu prizmās. Kā bura nedzimusi dziesma plīst..
4.Sprēgāt, plaisāt (par ādu). Kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriPirkstiem plīst āda.
- Pirkstiem plīst āda.
- Papēži plīst.
4.1.Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
PiemēriKatastrofā cietušajam plīsis kuņģis.
- Katastrofā cietušajam plīsis kuņģis.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības. (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības. Ausis plīst (vai) pušu.
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības — sar. Būt ļoti skaudīgam.
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības — sar. Būt ļoti ziņkārīgam.
- Ausis plīst (vai) pušu — Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Galva plīst (vai) pušu — Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst — sar. Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Plīst (vai) pušu — Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- Plīst no (arī aiz) smiekliem — sar. Ļoti smieties.
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības — sar. Saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) — Saka, ja it ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Avoti: 6-2. sējums