Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plītmanis
plītmanis -ņa, v.
plītmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Žūpa, uzdzīvotājs. Plītnieks.
PiemēriPagasta lielie kāršu spēlmaņi un alus plītmaņi.. kārtējo reizi salasījušies Ģērķēnu krogā.
  • Pagasta lielie kāršu spēlmaņi un alus plītmaņi.. kārtējo reizi salasījušies Ģērķēnu krogā.
  • Ko ar plītmaņi lai iesāk? Sanāk cehā biedru tiesa. Skata lietu.
Avoti: 6-2. sējums