prāts
prāts -a, v.
1.Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
PiemēriPrāta apsvērumi.
- Prāta apsvērumi.
- Cilāta dzelzs nerūsē; darbināts prāts nenoveco.
- Cilvēka prāts ir tik varens, ka tas spēj pārciest cerību nāvi un nest cīņas lāpu līdz tam brīdim, kad stāj pukstēt sirds.
- Dzīvē sastopami trauksmaini raksturi, asi domājoši cilvēki, kuriem piemīt lielas darbošanās spējas, pētniecisks prāts, neparasta skaistuma izjūta un laba sirds.
1.1.Apziņa. Arī izpratne, domas.
PiemēriViņam pietiek laika redzēt visu, kas saviļņo mūsu republikas mākslas cienītāju un pazinēju prātus.
- Viņam pietiek laika redzēt visu, kas saviļņo mūsu republikas mākslas cienītāju un pazinēju prātus.
- Kas attiecas uz Valdu, tad tai prāti pavisam kur citur, tas aklam redzams.
1.2.Uzskats, uzskatu kopums.
PiemēriTā arī Elza neizdibināja, vai Jānis no «Smildziņiem» aizgājis ar Kārļa ziņu vai pēc sava prāta.
- Tā arī Elza neizdibināja, vai Jānis no «Smildziņiem» aizgājis ar Kārļa ziņu vai pēc sava prāta.
- Ede vēl bija bērns, ar viņu [Pumpurs] varēja runāt bez aizdomām, ka līdzbraucēji viņu sarunas iztulkos pa savam prātam.
Stabili vārdu savienojumiPēc sava prāta (retāk pa savam prātam).
- Pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) — Atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
1.3.Nodoms, nolūks, vēlēšanās.
Piemēri«Nāvīgi nostrādājos pa to nedēļu, tagad prāts tikai uz atpūšanos.»
- «Nāvīgi nostrādājos pa to nedēļu, tagad prāts tikai uz atpūšanos.»
1.4.Nozīme, saturs. Arī jēga.
PiemēriŠī sacījusi, nudien neesot nekāda prāta, ka cilvēks dzīvojot pie svešiem, ja radu mājas turpat degungalā.
- Šī sacījusi, nudien neesot nekāda prāta, ka cilvēks dzīvojot pie svešiem, ja radu mājas turpat degungalā.
2.savienojumā ar apzīmētāju Noteikts emocionāls stāvoklis.
PiemēriMierīgs prāts.
- Mierīgs prāts.
- Skumīgs prāts.
- Nīgrs prāts.
- Ļauns prāts.
- Maija gādāja par dēla kāzām līksmu prātu.
- Cik viegla sirds, cik priecīgs prāts, Kad saule spīd!
3.Atmiņa.
PiemēriIziet no prāta.
- Iziet no prāta.
- Tas, ka vecākiem ar astoņiem bērniem nav bijusi diez cik lepna iztikšana, gan palicis prātā.
- Galvā rodas tūkstošiem plānu, kā ar viņu [meiteni] satikties, kā rast saprašanos, visi tiek atmesti, un visi turas prātā.
- «Kad ir caurvējš, tad iesper,» kāds no lielajiem reiz bija ieteicies, un Imants savās pērkona bailēs to paturēja prātā.
4.parasti dsk.; savienojumā ar apzīmētāju Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
PiemēriAugstās algas un vilinošās iespējas piesaistīja Pēterburgas akadēmijai daudzus visspožākos tā laika zinātnes prātus..
- Augstās algas un vilinošās iespējas piesaistīja Pēterburgas akadēmijai daudzus visspožākos tā laika zinātnes prātus..
- Monas Lizas smaidu dažādos laikos pētījuši un tulkojuši daudzi gudri prāti, taču tas joprojām palicis noslēpumains.
- Einšteinam - vienam no visu laiku izcilākajiem cilvēces prātiem -.. bija ārkārtīgi neparasta pasaules uztvere.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) mīļu prātu. (Būt) pie nepilna prāta. (Ie)nākt prātā (arī galvā). (Pa)zaudēt prātu.
- (Ar) mīļu prātu idioma — Mīļuprāt.
- (Būt) pie nepilna prāta idioma — sar. Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- (Ie)nākt prātā (arī galvā) idioma — Tikt iedomātam, atminētam.
- (Pa)zaudēt prātu idioma — (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Sa)likt prātus (arī galvas) kopā idioma — sar. Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Ar aukstu (arī vēsu) prātu — Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- Bērna prātā idioma — sar. Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta idioma — sar. Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt jautrā prātā (arī dūšā) idioma — sar. Būt iereibušam.
- Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) idioma — Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- Goda prāts — Godprātība, godīgums.
- Iedot prātu idioma — Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- Iedzīt prātu idioma — sar. Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
- Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) idioma — Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Ieņemt(ies) prātā (arī galvā) idioma — Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- Iesēsties prātā idioma — sar. Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) idioma — sar. Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) idioma — Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Iziet no prāta (arī no jēgas) idioma — sar. Zaudēt saprātu.
- Izkūpēt no prāta (arī no galvas) idioma — sar. Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Izlaist no prāta idioma — Aizmirst.
- Izrunāt no prāta (arī no galvas) idioma — sar. Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- Izskriet no prāta (retāk no miņas) idioma — sar. Aizmirsties.
- Īss prāts (arī padoms) idioma — Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu idioma — Saviļņot, satraukt.
- Jaukt prātu (arī galvu) idioma — 1. Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.2. Mulsināt.3. Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- Jukt prātā (retāk galvā) — sar. Kļūt psihiski slimam.
- Krist ārā no prāta (arī no atmiņas, galvas) pareti idioma — Tikt aizmirstam.
- Kumeļa prāts idioma — hum. Nenopietnība, vieglprātība.
- Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) idioma — sar. Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Labs prāts idioma — 1. Labvēlīgs, mierīgs garastāvoklis.2. Labvēlīga attieksme (pret kādu).
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) idioma — Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Ļauns prāts idioma — Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- Mainīt prātus idioma — Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
- Muļķa prāts — Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Nākt pie prāta — Kļūt prātīgam.
- No (arī aiz) brīva prāta, arī ar brīvu prātu — Labprātīgi.
- No (arī aiz) laba prāta idioma — Labprātīgi.
- Noskriet no prāta idioma — sar. Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- Nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) idioma — Saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) idioma — sar. Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
- Ņemt prātā (arī galvā) idioma — Iedomāties, sākt domāt (ko).
- Pa prātam — Atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- Paturēt prātā (retāk galvā) idioma — Atcerēties.
- Pārlikt prātā — Pārdomāt, apdomāt.
- Pārņemt prātus — Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pieņemties prātā idioma — Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- Prāta darbs idioma — Saprātīga izturēšanās, rīcība.
- Prāts (arī sirds) reibst idioma — Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) idioma — sar. Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga idioma — Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Prāts iegriežas reti idioma — Cilvēks kļūst prātīgs.
- Prāts nesas idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
- Prāts nesas uz jokiem — Patīk, arī gribas jokot.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt idioma — vienk. Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu maizē apēdis idioma — sar. Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- Reibināt prātu (arī galvu, sirdi) idioma — Izraisīt reiboni.
- Sajukt prātā — sar. Saslimt ar psihisku slimību.
- Sestais prāts — Nojauta, intuīcija.
- Tīšu prātu, arī tīšā prātā — Apzināti, ar nodomu, tīšām.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! — Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- Vest pie prāta idioma — Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
Avoti: 6-2. sējums