pārmainīties
pārmainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
2.Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību. Apmainīties (2).
PiemēriTikai ar labās puses biedreni tās [meitenes] pārmainījās čukstiem, zīmēm, īsiem, tīksmīgiem iesmējieniem..
3.Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
PiemēriPusceļā [zārka] nesējiem vajadzēja pārmainīties un mazliet atpūsties.
3.1.Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
PiemēriKad uzminu kāju uz otras paminas, tad nītis pārmainās: tās, kas bija lejā, paceļas, bet augšējās noslīd..
Avoti: 6-1. sējums