reālistiskums
reālistiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → reālistisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKopumā 50. gadu beigas un 60. gadi.. ir arī jauns dzejas etaps, kuru raksturo vērtību pārvērtēšana, ļeņinisko principu aizstāvēšana, reālistiskuma atgriešana un tālākveidošana, dialektiska skatījuma daudzpusības pieaugums dzīves analīzē..
2.Vispārināta īpašība → reālistisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPropagandas efektivitāti pirmām kārtām nosaka tādas tās īpašības kā zinātniskums, patiesīgums un reālistiskums.
4.filoz. Vispārināta īpašība → reālistisks4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKoncepcijas reālistiskums.
Avoti: 6-2. sējums