rehabilitēt
rehabilitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
PiemēriRehabilitēt nepamatoti notiesāto.
2.med. Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
PiemēriRehabilitēt pēc infarkta slimnieku.
Avoti: 6-2. sējums