Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resnvēderis
resnvēderis -ra, v.
resnvēdere -es, dsk. ģen. -ru, s.
Tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriTajā brīdī, kad demonstranti.. gribēja iziet uz aleju «Zem Liepām», viņu priekšā izauga kāds milzīgs policists-resnvēderis zirgā - un mācās virsū.
Avoti: 6-2. sējums